Latviešu Leģions

Latviešu Leģions. . LATVIJA.

Nepieciešamais Ievads. Mani, leģionāru, daži sauc par nacistu... ...un es neesmu apvainots, jo saprotu, ka viņš ir muļķis un ir austrumu «civilizācijas» vaņģībā , pazudis cilvēks, tādēļ ka pats nezina, ko runā. Viņš nav vairāk vērts, kā tas, ko zirgi min zem pakaviem. Vai mēs cīnījāmies Vācijas dēļ? Nē, leģionāri cīnījās par savu zemi, savu tautu un ne tikai - viņi aizstāvēja arī Rietumu civilizāciju. Kārlis Zuika, mācītājs Morē, 26.09.98.

Vēsturiskie apstākļi. Latviju, kuru no Vācijas 1941. gadā atdalīja tikai neliela Lietuvas teritorijas daļa, Operācija « Barbarossa » skāra jau tās pirmajās stundās. 22. jūnijā vācu kara aviācija 4.00 no rīta sāka uzlidojumus padomju flotes bāzēm Ventspilī un Liepājā. Tika bombardēti padomju gaisa spēku aerodromi, štābi, karaspēka koncentrācijas vietas. Latvijā iebruka vācu armijas grupējuma „Ziemeļi” daļas ģenerālfeldmaršala Vilhelma fon Lēba vadībā. Galvenie uzbrukuma mērķi bija Liepāja ar tās ostu, galvaspilsēta Rīga, taču stratēģiski svarīgākie bija uzbrukumi Krustpils un Daugavpils virzienā..

Vēsturiskie apstākļi. 1941.gada 27. jūnijā ar Rīgas bombardēšanu sākās kaujas par Rīgu. 29. jūnijā norisinājās kaujas Pārdaugavā un tika bombardēta Vecrīga, 30. jūnijā Vērmahta vienības šķērsoja Daugavu, kara desmitajā dienā (1. jūlijā) vācieši pilnīgi ieņēma Rīgu. 8. jūlijā vācu armija bija okupējusi visu Latvijas teritoriju, padzenot no tās boļševikus..

Atbrīvotāji?. LATVIJA. nrsqnlhsa.rus.an. ZWEI LTEN DIVAS.

Ģenerālplāns "Ost". Ģenerālplāns "Ost, bija dokumentu kopums, kas veltīts t.s. "austrumu teritoriju" kolonizēšanai pēc Vācijas uzvaras II Pasaules karā. Koncepciju izstrādāja 1939. gada oktobrī izveidotā Vācu valstiskuma nostiprināšanas reihskomisariāta (RKF) vadībā ( reihskomisārs Heinrihs Himlers ), kā okupēto teritoriju kolonizācijas un pārvācošanas teorētisko pamatu. Kas attiecas uz latviešu likteni gadījumā, ja Vācija uzvarētu karā, to pauž 1942. gada rudenī izstrādātais "Kolonizēšanas ģenerālplāns" ( Generalsiedlungsplan ), kas paredzēja pievienot Lielvācijai 330 000 km² plašu teritoriju, nometināt tajā 12 210 000 vāciešus, pirms tam deportējot aiz Urāliem 30 800 000 vietējo iedzīvotāju (95% poļu, 50% igauņu, 70% latviešu, 85% lietuviešu), bet pārējos piespiedu kārtā pārvācojot ..

Reichsarbeitsdienst. Reichsarbeitsdienst (RAD; Valsts darba dienests) bija nacistiskās Vācijas instruments cīņai ar bezdarbu. Otrā Pasaules kara laikā RAD veica Vērmahta palīgdienesta funkcijas. Jauni vīrieši, un vēlāk arī jaunas sievietes vienkārši tika iesaukti RADā un nosūtīti darba nometnēs Vācijā. Daļa vīriešu tika nosūtīti uz dibināmo Latviešu Leģionu.

Pirmās Latviešu bruņotās struktūras. Priekšlikumu saformēt divas latviešu divīzijas no organizācijas “ Pērkonkrusts ” biedriem tās līderis Gustavs Celmiņš Vācijas Austrumu okupēto apgabalu ministram Alfrēdam Rozenbergam piedāvāja jau tūlīt pēc vācu karaspēka ienākšanas Latvijā - 1941.gada 25.jūlijā. Tobrīd šis priekšlikums pieņemts netika. Baidoties no nelojalitātes, Pērkonkrusts tika slēgts un tā darbība aizliegta. Vācu okupācijas iestādes , lai vismaz formāli neizskatītos pēc vietējo iedzīvotāju mobilizācijas armijā, jau no 1942.gada sākuma sāka formēt palīgpolicijas bataljonus no Latvijas iedzīvotājiem un tie formāli atradās pulkveža Veisa pārraudzībā..

Pār reihu savelkas mākoņi. Pēc sagrāves pie Staļingradas, kad situācija Austrumu frontē vācu armijai kļuva krasi nelabvēlīga, vērmahtam steidzami bija nepieciešams dzīvā spēka papildinājums. 1943.gada 23.janvārī Ādolfs Hitlers izdeva pavēli izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu ( Lettische SS Freiwilligen Legion ). Rakstiska pavēle par leģiona formēšanu tika izdota 10.februārī. 23.februārī Latvijas ģenerālkomisārs Oto Heinrihs Drekslers izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919. - 1924.gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārajā dienestā. Mobilizācijas veikšanai Rīgā izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē ( SS Erzatzkommando Ostland )..

Latviešu leģiona dibināšana. 1943.gada februārī latviešu pašpārvaldes vadība iesniedza Ostlandes reihskomisāram Heinriham Lozem , Latvijas ģenerālkomisāram Oto Heinriham Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē Fridriham Augustam Jekelnam memorandu, kurā norādīja, ka paredzamais latviešu iesaukums karadienestā pēc starptautisko tiesību normām nav likumīgs. Kā kompromiss iespējamam leģiona formēšanas atbalstam no pašpārvaldes puses tika izvirzītas šādas prasības - par leģiona komandieri iecelt latviešu ģenerāli Rūdolfu Bangerski, par štāba priekšnieku - pulkvedi Artūru Silgaili ; katram iesaucamajam dot tiesības izvēlēties dienesta veidu - leģionā, vērmahtā vai darba dienestā; karavīrus vismaz sešus mēnešus apmācīt Latvijas teritorijā; kaujās leģionu iesaistīt tikai Austrumu frontes ziemeļu sektorā; leģionāriem nodrošināt tādu pašu apgādi un tiesības kā vācu karavīriem. Gandrīz neviena no minētajām prasībām izpildīta netika..

Latviešu leģiona dibināšana. Pirmā mobilizācija leģionā notika no 1943.gada marta līdz augustam, bet Kurzemē tā turpinājās arī septembrī un oktobrī. Mobilizācijas rezultātā leģiona rindās nonāca 17 971 karavīrs, vērmahtā 12 979, bet militāro izpalīgu vai darba dienestā - 4769 karavīri. Otrā mobilizācija tika veikta 1943.gada oktobrī un novembrī, trešā - 1943.gada decembrī un 1944.gada janvārī. Otrajā un trešajā mobilizācijā vairs nenotika iesaucamo dalīšana trīs dienesta veidos un visi 12 000 jauniesauktie nonāca leģiona rindās.

Latviešu leģiona dibināšana. 1943. gada vasarā H. Himlers sarunās ar Latviešu leģiona virsniekiem jau pieļāva Latvijas autonomiju . 1943. gada 18. novembra (kurš tika atzīmēts kā „cīņas diena pret boļševismu”) uzrunā visu Latvijas pilsētu vadītājiem ģenerālis Bangerskis paziņoja, ka karaklausībai pakļauto latviešu mobilizācija ir pirmais solis uz Latvijas neatkarības atjaunošanu, jo bez sekmīgas Latvijas aizstāvības pret uzbrūkošo Sarkano armiju, latviešiem nekad nebūs ne savas armijas, ne brīvas Latvijas valsts. Tas viss tika darīts ar vienu mērķi: iegūt jaunus papildspēkus Lielvācijas armijai. 1943. gada maijā leģiona sastāvā bija pavēlēts saformēt: latviešu SS brigādi; latviešu SS brīvprātīgo divīziju; latviešu policijas bataljonus (Ar 1943. gada 24. maija rīkojumu latviešu kārtības dienesta bataljoni tika pārdēvēti par latviešu policijas bataljoniem un tie kļuva par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvdaļu. Policijas sastāvā pakāpeniski tika iekļauti arī visi robežapsardzes un policijas brīvprātīgo pulki, kā arī savrupdienesta policisti.)..

Latviešu leģiona dibināšana. Stājoties dienestā latviešu leģionāri deva parasto vācu armijas vienību zvērestu (ar piebildi, ka cīnīsies pret boļševismu) nevis SS spēku zvērestu. Tas vēlāk kalpoja par vienu no attaisnojošiem pierādījumiem pret nosodīšanu Nirnbergas procesā. Leģiona vienību apbruņojums ietērps un uzturs bija līdzīgs vācu vienībām. Kā papildus atšķirības zīmes leģionāriem uz formastērpu kreisās piedurknes bija vairodziņš Latvijas nacionālajās krāsās ar uzrakstu „Latvija”. Sākotnēji SS zīmotņu vietā Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15. divīzijas) personālam bija lecošas saules simbols, Latviešu SS brīvprātīgo brigāde izmantoja SS rūnas, pēc pārtapšanas 19. divīzijā — ugunskrustu, bet robežsargu vienībām bija melnas zīmotnes. Ar 1943. gada 24. maija pavēli Himlers noteica, ka leģionāri turpmāk apbalvojami ar vācu karavīru ordeņiem nevis ar Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem ( Ostvolkmedaille ), kā līdz šim..

15.ieroču SS grenadieru divīzija [latviešu Nr.1].

15.ieroču SS grenadieru divīzija [latviešu Nr.1].

15.ieroču SS grenadieru divīzija [latviešu Nr.1].

15.ieroču SS grenadieru divīzija [latviešu Nr.1].

19.ieroču SS grenadieru divīziju [latviešu Nr.2].

19.ieroču SS grenadieru divīziju [latviešu Nr.2].

Pulkvedis voldemārs veiss. LATVIJA. Pēc Otrā pasaules kara sākuma austrumu virzienā uzsāk aktīvas darbības. Vasarā iecelts par LatvijasPašaizsardzības komandantūru komandieri (līdz augustam. No jūlija līdz decembrim bija arī Rīgas kārtības palīgpolicijas priekšnieks. No decembra Latviešu pašpārvaldes iekšlietu ģenerāldirektora vietnieks, iekšējās drošības direktors. 281. Abrenes policijas bataljona komandieris no 1943. gada janvāra līdz tā izformēšanai 9. aprīlī, bet vēlāk bija 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulka komandieris, no 1943. gada oktobra vidus brigādes kājnieku priekšnieks. Augustā paaugstināts par leģiona štandartenfīreru (pulkvedi). 1944. gada 9. februārī apbalvots ar Bruņinieka krustu. Martā ievainots no granātas sprādziena Volhovas frontē. Evakuēts uz Rīgu, kur 1944. gada. 17. aprīlī miris. Izvadīts ar lielu godu un apglabāts Rīgas Brāļu kapos. Nākamā gada maijā viņa vārdā nosauca 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. grenadieru pulku..

19.ieroču SS grenadieru divīziju [latviešu Nr.2].

Sākās pavisam cita vēsture…….. LATVIJA. "Brīvību nevar iegūt ar gaudām un vaimanām, jo varmācībai dievišķās līdzjūtības nav.» pulkvedis Kārlis Lobe.